Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Bieži negadās sēdēt no rīta zem ābelēm, klausīties, kā kaimiņš vingrinās vijoļspēlē un ik pa laikam sajust netālu esošajā poligonā veiktos izmēģinājumus. Dīvaina sajūta. Pirms kāda laika redzēju, kā mākoņos virs jūras pazūd divi iznīcinātāji.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}