Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Bērnībā vasaras beigas vienmēr smaržoja pēc svaigi krāsotām grīdām un pustukša dzīvokļa. Atgriešanās pilsētā vienmēr bija notikums, tādi gandrīz vai kā svētki. Tāpat, kā ierašanās jebkurā citā vietā, kurā ilgi nav būts.
Šodien gaiss smaržoja pēc augusta, un nedaudz sailgojos pēc šīs sajūtas.