Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
To gan nevarētu teikt par to veselo bataljonu kareivīgi noskaņoto sīka auguma tantīšu, kas šodien centās iekāpt 15. trolejbusā brutāli grūžot cita citu nost.