|
Okkk... Gribēju kritiku, saņēmu.
Vismaz zinu, ka kursadarbu nesūtu tukšam gaisam.
Šodienas gabals līdz Cēsu ielai un no tās ar kājām (Un pakām) nogurdināja nepajokam. Bet jāsaņemas ķerties klāt vācu literatūras vēsturei vācu mēlē. Tā iet, kad visu atliek uz pēdējo brīdi. Neguliet, kāmīši, un sāciet darbus darīt laicīgi! Tā, lūk. ;)
Ja šo mēnesi pārdzīvošu, kārtējo reizi savā mūžā būšu a big star. Tad varēs lēnām domāt par bakalauru, kas pagaidām neliekas ne tuvu tik šausmīgs, kā mans iekavētais un "Erasmus" dēļ pagarinātais kursadarbs. Kut jel es būtu tāds cilvēks, kas visu vienmēr sāktu darīt laicīgi, nevis grūdienveidīgi- slinkoju un tusējos un pēdējā brīdī ķeru, ko varu. Bet tā arī ir māksla. Un visi tie mirkļi, ko esmu ieguvusi, ir bijuši tā vērti. |