Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Šorīt man bija tipiskais variants- skapis pilns ar drēbēm, bet nav, ko vilkt mugurā, jo visas kombinācijas jau ir 100 un 1 reizi bijušas.
Tad nu, pēc vairāku stundu skapja revīzijas, izšķīros par klasisko variantu, kuru sauc "mazā, melnā vakarkleitiņa". Tas nozīmē, ka atkal jāķeras pie drēbju iegādes.