Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Staigāt caur Rīgu tautastērpā cilvēkam, kas jau ikdienā ar parastajām drēbem piesaista dažādu īpatnēju cilvēku uzmanību, ir jautri. :)
Pa tām 10 minūtēm, kuras man bija nepieciešamas, lai aizkļūtu līdz mērķim, man nāca klāt runāties visādi bērni, tad vēl bija viens disidents, kurš sāka klanīties un gandrīz apraudājās, stāstīja, kā viņš ir bijis disidents utt.