| February 12th, 2010 |
|
Tā murgoju...
Sapņoju, ka citi domā, ka es esmu mirusi, taisās apglabāt, bet es nespēju parunāt un pakustēties, paziņot, ka esmu vēl dzīva.Balsis galvā un aiz tās: Epica- Mother of light |
|
Rīt es būšu sieviete ar spārniņiem, jeb, kā Linda teiktu, zoss. XD
Tik neorģināli gluži vienkārši iz tāda cēla iemesla, ka nevarēju iegādāties visas tās sastāvdaļas, kas ir nepieciešamas manam izdomātajam ideālajam maskuballes tērpam, jo šķiet, ka vienīgās vietas, kur teitan var sastapt tādu lietu, kā auduma bantītes, ir tikai un vienīgi stīpiņas, audumu veikalos tādu nav (Varētu padomāt, ka es esmu vienīgais cilvēks, kuram šādas ietas ir nepieciešamas).
Esmu uzsākusi piekopt kaut kādu vampīrisko dzīvesveidu - pa dienu, kad atnāku no lekcijām (Un arī pirms tam, ja ir pēcpusdienas lekcijas) guļu, bet pa nakti nespēju aizmigt.
Jokaini ir pierast, ka man tagad ir koju dzīvokļa kaimiņi, jo nebiju iedomājusies, ka kādam varētu būt pretenzijas pret to, ka es sešos no rīta pirms gulētiešanas eju dušā. Būs jāpierod.
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |