| January 17th, 2010 |
|
Uz pretējā pakalna mirgo gaismas instalācija- sirds.
Un man tik ļoti pietrūkst tevis. Pat sajūtu līmenī.
Tas, kā var ieelpot otra ķermeni un paturēt kādu daļiņu sevī. Tikai mazu daļiņu milzīgā, aukstā izplatījumā. Mazu dzirkstelīti. |
|
Sapņoju, ka pēkšņi visa mana radu saime ir atbraukusi uz šejieni un pārvākusies dzīvot uz manu koju dzīvokli, turklāt iztaisījuši tā, ka nevar aizslēgt durvis. Vēl kaut kādā sapņa epizodē man bija dejošanas mēginājums, brīnījos, kā es varu būt Latvijā, ja es esmuu Īslandē. Bija deja pa trim, Jānis teica, ka man ir jāpeiet pie Ilmāra, viņš man došot norādījumus par uzstāšanos. Tad nu mēs trīs (neatceros, kas bija trešā persona) piegājām pie Ilmāra, viņš sāka, ka nākamajā uzstāšanās reizē mēs visi iesim ar trejdekšņiem, bet man būšot jāiet ar pildspalvu.Teicu, ka nebūšu Latvijā. Tālak neatceros.
|
|
Šeit ir pieejama tikai ļoti slikta kafija, atgādinā drīzāk kaut kādu zeķūdeni, ne kafiju. Ceru, ka man vienkārsi neveicas ar savas ideālās kafijas atrašanu šeit un, ka visas kafijas te nav tik draņķīgas. Jūtos vīlusies.Balsis galvā un aiz tās: Pink- Cuz I can |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |