|
Šodiena ir mazliet skumja, jo sāku kārtot somu. 20 kg salikt dzīvi nav iespējams. Tur pat nav iespējams salikt visu absolūti nepieciešamo priekš pusgada prombūtnes.
Gribas paņemt līdzi arī kaut ko sirdij, salocīt visus mīļos cilvēkus kā kartītes un iebāzt kabatā, jo nezvai man būs iespējams atbraukt pa brīvdienām ciemos. Jo sarakste nav gluži tas pats, kas sarunas aci pret aci. Un dažs labs man ļoti pietrūks. Nebiju domājusi, ka aizbraukt būs tik emocionāli smagi. |