|
Ir mazliet dīvaina sajūta. Kaut kas ir beizdies un kaut kas cits ir sācies, tas cits, ko es visu laiku gribēju,taču, kad nu tas ir, jūtos nedaudz apjukusi. Kā cilvēks, kurš visu mūžu ir sapņojis iekāpt vilcienā, bet, kad nu viņš to ir izdarījis, uz brīdi nezina, kurp doties, kaut arī zina, ka galamērķis būs skaists. Dīvainā beidzot sajūta.
Un vēl..Man tagad ir jauns draudziņš Ārnijs- maziņš, melns un ar sudraba detaļām. Un visnotaļ gotisks. ;) Uzradās manā īpašumā negaidīti. Tik jāsalādē un jāuzinstalē visas programmas.
Un beizdamā lieta... Stulbi, ka pie daktera izdevās pierakstīties tikai uz pirmdienu. Noteikti vajadzēs analīžes, taču trešdien jau lidoju prom.
Un tad nu gan pati pēdējā (Bet ne mazāk svarīgā lieta)- gaidu rītdienu.Mirkļa lamatas manās miesās: skumjiņa |
|
Desktopu rotaa G.Klimta "Skuupsts" (Kaa jau ar intelektualitaati (Par to veel var striideeties) smagi sistai personai) un iekshaa duuc lidojuma dullaa sajuuta un savaads prieks.Mirkļa lamatas manās miesās: taurenji |