Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Mani nervi kādu dienu mani nobeigs. Un tas, ka es pārāk daudz domāju. Gribētos iemācīties nedomāt, tad, varbūt, arī satraukumu būtu mazāk, jo 90% no visa notiek manās smadzenēs.
Kaut gan šodien man noteikti ir jābūt priecīgai (Un es zinu, ka tāda būšu), jo iešu caurdurt degunu.
Mirkļa lamatas manās miesās: fļehhhh...
Balsis galvā un aiz tās: London after midnight- Nothing`s sacred