|
Tik ilgi sen neesmu gulējusi, bet jūtos to pilnībā pelnījusi,jo šī bija pārāk stresaina nedēļa.
Vakar iznākot no akadēmijas, pārņēma tāds mieriņš.Ka viss ir nokārtots. Tā gaidījusi brīvdienas, šķiet, nebiju kopš vidusskolas laikiem. Ne jau tāpēc, ka man nepatiktu akadēmijā vai kaut kā tā, šī nedēļa ar savām negulētajām naktīm, degošajiem visādu darbu nodošanas un rakstīšanas termiņiem bija vienkārši pārāk stresaina.
Gāju un skatījos, kā snieg sniedziņš, un pārņēma kaut kā tāds iekšējais miers.
Esmu pievērsusies tām grāmatām, kas ir jāizlasa līdz Īslandei. Literatūra ir mans vaļasprieks, tāpēc neuzskatu to par dižu mācīšanos.Dažas grāmatas tomēr izdevās arast. Pašlaik esmu pievērsusies A. Kristofas "Lielajai burtnīcai". Grāmata it kā laba, taču vairākās vietās pat pārņem pretīgums (Var sacensties ar Trīra "Antikristu", šķiet, ka pārspētu).Piemēram, kur galveno varoņu mātei izkrīt ārā zarnas utt.
UPD: Un vēl es priecājos, ka nākamnedēļ dabūšu jaunu caurumu degunā. Nevaru sagaidīt.Balsis galvā un aiz tās: Dvid Bowie- Ziggy Stardust |