Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Tā filma man ir pārāk ietekmējusi- visu laiku galvā dungojas ievada dziesma un naktī murgoju par dažādiem man pazīstamiem mirušiem cilvēkiem, kuri pēkšņi man sāk viskautko pārmest.
Šovakar gaida dejas un jautrībiņ`, tik jāsazīmē dažādi karogi, par kuriem atcerējos tikai pēdējā mirklī (Kā jau es).