Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Esmu noklepojusies zili zaļa. Plaušas sāp. Un uz šodienas mēģinājumu neaizgāju, jo jau, kad nācu no akadēmijas mājās, man bija sajūta, ka plaušas vārās un zaudēšu samaņu.