Dance me to the end of love - October 26th, 2009

About October 26th, 2009

"Everyone i know goes away in the end..."10:21 am
Pēdējā laikā esmu pārvērtusies par, es pat nezinu, par ko...Puņķutapu? Čīkstuli? Pati nesaprotu. Un mana SC vietne ir izvedojusies par čīkstēšanas kardiogrammu. Kaut kā baigi stulbi ir sanācis. Bet, no otras puses, ja jūtos sūdīgi, nevaru taču rakstīt par putniņiem, puķītēm un taurenīšiem pļaviņā. Nē, par taureņiem gan rakstīt varu, tikai stipri citādākā izpratnē, tādā nīčiskajā.
Visu laiku izmisīgi cenšos saņemties, pateikt sev: "Elīn, tas ir jāizbeidz!"
Bet tas ir bez panākumiem. Pēdējā laikā pat vispār gandrīz neguļu, lai gan teorētiski man vajadzētu būt ļoti pārgurušai. Miegs nenāk un viss.
Reizēm gribās, lai kāds vienkārši pateiktu, kas man iekšā darās un tā brutāli saliktu visu pa plauktiņiem, lai gan zinu, ka tas ir pilnībā neiespējami, jo ielīst otrā cilvēkā nevar, var tikai iedomāties savu versiju par notikumiem. Tāpēc es neuzticos psihologiem, psihoterapeitiem un tml profesiju pārstāvjiem, jo kā var pateikt, kas īsti otrā notiek un kā viņam būtu pareizāk darīt, lai sevi sakārtotu, ja pats ārsts taču skatās caur savas personības prizmu? Šo problēmu, man liekas, bija apskatījis jau Jungonkulis un secinājis, ka tādā veidā nekas īpaši prātīgs nesanāk.
Balsis galvā un aiz tās: Nine Inch Nails- Hurt
Top of Page Powered by Sviesta Ciba