Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Laikam nebūtu laba sieva (Kāda nemaz netaisos būt, jo esmu izdomājusi, ka precēšanās vispār nav priekš manis), jo dzīvoju mākoņos un bieži visādas sadzīviskas lietas pamanu pa vēlu, jo gluži vienkārši man tas ir licies pilnīgi nebūtiski.
Balsis galvā un aiz tās: London after midnight- Republic