|
Sapratu, kas tas par mošķi, kas manī ieperinājies (Drīzāk- atperinājies atpakaļ un perinājies, un perinājies ģenētiski pa visu manu dzimtu), tik kā ar to cīnīties- nezinu. Un varbūt, ka nemaz nevajag, varbūt, ka tā jau ir daļa no manis un manas pašizpausmes, un esības.
Šodien ir islandisks noskaņojums, tāpēc arī klausos visādus "Sigur Ros", Bjorku utt...Vismaz varbūt tā sevī radīšu sakārtotības šķitumu, lai gan tā ir ilūzija, kurai tik piedurt pirkstu, lai tā salūztu.
Ārā ir tāda diena, ka man gribētos,lai man būtu caurspīdīgi rozā lietussargs. Tas būtu pietiekami šizofrēniski uz vēl zaļgano lapu fona.Un rozā gumijas zābaki ar jancīgām austiņām.
Vakarnakt visu nakti lasīju Remarka "Rietumu frontē bez pārmaiņām" un skatījos "The pianist", kuru sen nebiju skatījusies. Atbilstoši, lai gan par diviem citiem kariem.
UPD: Kaimiņi ārā dedzina lapas. Tā smarža ir tik ļoti rudenīga.Balsis galvā un aiz tās: Sigur Ros- Samskeyti |