Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Pat mana miesīga māte ir sākusi domāt, ka es esmu atkarīga no narkotikām tikai tāpēc, ka es esmu nomākta un staigāju apkārt ar izpūrušiem matiem un spīdošām acīm.
Mirkļa lamatas manās miesās: :(
Balsis galvā un aiz tās: Psyclon nne- Requiem for the christian era