Dance me to the end of love - August 16th, 2009

About August 16th, 2009

Kriminālas lietiņas05:58 pm
Es laikam ilgi vairs negribēšu pārvietoties viena pati. Visādu psihiski nenormālo pilna pasaule. Šodien no rīta, kad nācu kājām mājās, man piesējās kaut kāds riebīgs tips, ieraudzījis mani, pilnīgi mainīja savu iešanas virzienu. Ar acs kaktiņu redzēju, ka viņš mani izseko, katru reizi, kad pagriezos, viņš aizslēpās aiz kādas mājas stūra vai kaut kur citur paslēpās (Bet vienmēr varēja redzēt piedurkni vai kaut ko no apģērba). Kad tuvojos tunelim, domāju, ka nu gan ir pilnīgā pakaļā, ja viņš man vēl tur vilksies līdzi, jo tur parasti neviena nav. Uzradās kaut kāds jauniešu bariņš, taču viņi izgāja virszemē pie tramvaja pieturas un es paliku viena pati ar to idiotu, sāku iet ātrāk, taču viņš pie trepēm mani panāca un... Jā... Sāka grābstīties un stenēt. Kaut kā izrāvos ārā, neatceros, ko uzkliedzu un metos prom, taču viņš man sekoja. Sajūta kā šausmu filmā. Apsviedos apkārt (Biju uz Akmens tilta, kurš bija pilnībā tukšs), teicu viņam, lai beidz man sekot, bet šis izlikās, ka neko nedzird un it kā pagāja garām. Priekšā bija viss tukšais tilts, es mainīju virzienu un devos atpakaļ uz Vecrīgu, kur vismaz būtu, kur iesprukt, viņš arī mainīja virzienu un sāka skriet man pakaļ. Ieraudzīju kaut kādu būdiņu (Nezinu, kam tā īsti ir domāta) pie tilta, kur iekšā bija kaut kāds vīrietis, pieskrēju un sāku dauzīties pie loga. Viņš mani ielaida iekšā, lūdzu, lai palīdz un atļauj kādu laiku tur palikt, pastāstīju, kas un kā. Visa trīcēju un bija grūti skaidri noformulēt vārdus. Viņš man atļāva palikt, līdz sekotājs nozuda no redzesloka. Kad izgāju ārā, izrādās, tas idiots nekur tālu nebija aizgājis, tikai paslēpies, sāku skriet, šis man skrēja pakaļ, nospriedu, ka visprātīgāk ir atkal skriet atpakaļ uz to mājiņu, jo es tur tik un tā nonākšu ātrāk, nekā viņš. Tā arī izdarīju. Abi ar to vīrieti vērojām pa logu to psihu, beigās viņam apnika mani gaidīt un viņš nozuda Kaļķu ielā. Pateicos un devos mājās, kaut gan ilgu laiku vēl skatījos pār plecu un bija tāda nejauka sajūta. Laikam atkal kādu laiku, kā tas jau iepriekš vienā līdzīgā situācijā bija noticis, ilgi nevarēšu viena pati normāli pastaigāt pa tukšām ielām.
Balsis galvā un aiz tās: London after midnight- Americas fucking desease
Top of Page Powered by Sviesta Ciba