Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Sapņoju, ka pamostos, runājos ar mammu un ģērbjos, kad pēkšņi atjēdzos, ka mani modina. No sākuma sajūta bija ļoti jocīga, jo sapnis, ka es ceļos bija tik reāls, ka iesākumā jutos gluži pārsteigta, atklājot patieso stāvokli un vēl to, ka ir jāsteidzas, jo esmu aizgulējusies (Sapnī es pamodos laicīgi).