|
Mana dzīve patiešām pēdējās dienas nav normāla, sāku pat domāt, kas es vispār esmu par cilvēku, ka ar mani notiek tādas anomālijas un vai tas vispār ir normāli... Bāc!
Negribot novedu sava bijušā mīļākā tagadējo sievu līdz pašnāvības mēģinājumam un Tvaika ielai. Forši, ne? Es pat nezinu, ko darīt, jo savu mūžu par tādiem sīkumiem nebiju gaidījusi tik traku reakciju, pašai liekas, ka es neko neizdarīju, pat ne pirkstiņa nepakustināju. Bet laikam jau, ka ne visi ir tik bezjūtīgi un ciniski cilvēki, kā es (Lai gan cinisms, kā jau mēs visi ļoti labi zinām, ir pašaizsardzības reakcija). Pasaules naivums pats sevi iznīcina,lai gan tādi cilvēki liek sākt padomāt par to, ka varbūt, ka ar visu pasauli kaut kas ir neatgriezeniski nogājis greizi, jo nav jau slikti ticēt ideāliem un labajam, slikti ir tad, kad tas nonāk saskarsmē ar realitāti un iedomātie tēli nemaz nav tādi, par kādiem viņi ir tikuši iztēloti.
|