Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Šodien prezentācijā sāka krāmēt uz galda tik daudz tablešu, ka tas nevilšus atsauca atmiņā galvenā varoņa māti no "Requiem for a dream", kura kļuva atkarīga no visādām tādām tabletēm un beigās vispār nojūdzās.