Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Žēl, ka manai istabai nav kartona sienu, varētu tās ārdīt. Pēdējā pus mēneša laikā tāds garstāvoklis, ka iekšas aiz niknuma pušu plēš un gribas iztēloties, ka visu pārējo galvas ir no papīra masas, kuru varētu uzspridzināt.