Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Es laikam esmu galīgi traka, bet, kas neriskē tas...
Nez, manā gadījumā parsati ir "...nedzer tabletes/ nenonāk slimnīcā/nenokļūst stulbā situācijā/ nelauž kādu kaulu" vai kaut kā tamlīdzīgi, bet ceru, ka šis nebūs tas gadījums.
Vēderā viss pilnīgi griežas otrādi no domas jau vien, bet ceru, ka tas būs tāds gadījums, par ko vecumdienās varēs mazbērniem stāstīt kā par savu jaunības trakulību.