Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Sapņoju, ka kārtoju mutisko eksāmenu pie profesora B 20. gs literatūrā un izvelku laimīgo biļeti par K. Vonnegūtu, stāstu, stāstu (Kā nekā mans mīļākais autors), bet šis ņem un tik zīmē uz tāfeles visādas līknes par varoņu raksturu izmaiņām.