Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Kārtējo reizi jāsecina, ka pie manis nekas nav kā pie normāliem cilvēkiem. Nu, neprotu es dzīvot mierā un saticībā, līdz ko tie iestājas, es pati tos izjaucu, tādejādi atkal nonākot haosā, šaubās utt. Varētu likties, ka es nezinu, ko pati gribu.