Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Sāku bīties no savas izvēlētās kursadarba tēmas, jo tikai tagad saprotu, cik īsti tā ir apjomīga. Beidzot akadēmiju, laikam būšu Nīčes eksperte.
Un tā čeku būšana jau ir tik tālu, ka pat sapņoju, ka divos naktī zvanu V par zīmogiem, bet V, protams, ir nežēlīgi nikna un sūta mani pie visiem iespējamajiem un neiespējamajiem diviem deviņiem un es, protams, sapnī tikai tad atjēdzos, cik ir pulkstens.