Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Sapņoju par to, ka man nezkāpēc visas akadēmijas priekšā 2. auditorijā (Kaut gan tur nevar salīst visa akadēmija), ir jārāda kaut kāds paraugs un jāizlec visas polkas. Man ir jālec divsoļu polka, bet uzliek kaut kādu galīgi nesaskanīgu mūziku.Tad nu es tās mūzikas ritmā mēģinu lekt. Kaut kas jau sanāca.