| Tā notiek manā dzīvē :) | 03:12 pm |
|---|
|
Laikam esmu visādu dīvainu cilvēku magnēts. Vakardiena to skaidri apliecināja.
Ar Ie, J, M un Ar braucām spēlēt improvizācijas teātri.Ilgi meklējām, līdz atradām, jo, izrādās, paši jelgavnieki nepārzina savu pilsētu. Gāja normāli. Patīk Jelgavas Studentu teātra skatuvīte.
Pēc tam nolēmu apskatīties, kā tad iet maniem biedriem popielā, bet mani nelaida iekšā, jo, kā izrādās, par spīti tam, ka bija rakstīts, ka dalībnieki visur tiek pa brīvu, mani iekšā neklaida, jo nebija atnests saraksts. Kādu laiku bezmērķīgi noklīdu apkārt, satiku Ag un Am, iekārtojāmies Am kojās, dzērām ķiršu vīnu un ēdām, tad devāmies uz afterparty, jo būtu bezgala stulbi atbraukt, nospēlēt, novazāties un braukt mājās.
Izdejoju visu savu enerģiju, par uzmanības trūkumu sūdzēties nevarēju.Taču daži eksemplāri bija... Nu, jā... :) Piemēram, džeks, kurš gribēja mani uzlūgt un nogāzās acu priekšā vai arī fotogrāfs, kurš bija tā apkodies, ka es par viņu sāku rēkt, jo viņš vnk izskatījās smieklīgs (Acis stiklainas, stīva gaita, stinga sejasizteiksme, galva mazliet paliekta uz priekšu, zombija gaita, un kaklā kūļājās fotoaparāts), bet šis pagriezās un mani un Ag sāka fotogrāfēt utt, utml.
Pa nakti paliku kojās. Secināju, ka tur ir jauka koju tantīte, kura mīļi izturas pat tad, kad viņu modina trijos naktī, lai ielaistu un neiebilst, ka tur pārnakšņo citu augstskolu studenti.
Rītam piestāvēja Sigur Ros mūzika- tāds pelēks un viegls. Baložu bari virs Jelgavas staqcijas kravas vilcienu cisternām, visi cilvēki likās tādi viegli un lēni, kurus jebkurā mirklī vējš varētu aizpūst pa gaisu. Sliedes gar logu, kas monotoni skrien garām, purvi, meži, mazas mājeles. Un skaidrs rīts sejās.Mirkļa lamatas manās miesās: Saņurcīta, laimīga |
|
|