Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Laikam esmu iegājusi tādā pašā ātrlasīšanas režīmā, kā dažs labs mans draugs. Tikai tagad visu paņemto esmu izlasījusi un, līdz lekciju sākumam, kad izlasīšu "Britāniku", vairs nebūs, ko lasīt (Nejēdzīgi zemē nosviests laiks, jo pa to laiku taču var vēl kaut ko paspēt izlasīt, līdz 14.00, taču tik daudz stundu). :)