Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Dēļ sava iekšējā pulksteņa pamodos stundu ātrāk, sataisījos uz akadēmiju un tikai tad atjēdzos, ka man vēl ir tik daudz laika...
Jā, un, laikam, mans dienas režīms nav īsti normāls, jo parasti mājās esmu ap kādiem deviņiem desmitiem (Ar izņēmumiem), bet pēdējā laikā sāku mācīties ap divpadsmitiem un gulēt eju četros no rīta, lai pēc tam septiņos celtos. Bet pa nakti man ir daudz vairāk enerģijas...