Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Kāpēc tik draņķīgā rītā, kad vienīgais, ko gribas ir ietīties segās tā, ka ārā ir labi ja pats deguna galiņš un sust, man vispār būtu jākustina sava cēlā pakaļpuse un kaut kur jāiet? :@
Gribu ,kaut tas pasākums būtu ātrāk un viss būtu aiz muguras. Varu saderēt, ka šodien atkal būs jāskraida pa ministrijām ar visādām atļaujām utt.