Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Daži cilvēki ir dīvaini. Un ne tajā labākajā nozīmē.
Piemēram, šodien eju mājās, glābdamās no lietus zem lietussarga, pārlīmējusies visādu cilvēku adreses uz aploksnēm (Kopumā 500), man klāt pienāk klaut kāds eksemplārs, kuram es vispār uzmanību nepievērstu un pajautā, vai nevarot mani izvarot.
Nu, vai ziniet!
Balsis galvā un aiz tās: Nick cave and the bad seeds- Stagger Lee