Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Zviedru valoda priekšā un pakaļā un lidojumi, kuri jau rādās sapņos.
Bet ir labi. Kaulus nelaužu. ;)
Un mana vasarnīcas istaba ir pašdestruktīva- pārsteidza mani ar aukstu ūdensšalti uz galvas tieši tad, kad taisījos iemigt. Un vēl viņai nobruka viena siena gar stenderi, kad tika nests ārā skapis. Laikam lietas reizēm saprot, ka viņām nebūs ilgs mūžs.;)