Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Vakardienas filmēšana bija jautra. Satiku arī sen nesatiktus cilvēkus, kurus pat nedomāju tur satikt.
Viņš drīz būs atkal mājās. Man tik ļoti, ļoti viņu vajag... Neizsakāmi. Tik ļoti ilgojos pēc visa tā, kas ir paredzēts, ka īstenībā tajā jau dzīvoju. Tikai nedaudz bail, ka var neizdoties, jo 'bieži tiem, kuriem ir dota pārāk liela iedzīvošanās spēja savā fantāzijā kaut kas neizdodas. Tāpēc, ka viņi tur jau ir.