Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Šodien aprit Lielo Mēslu gadadiena. Brrrrr... Es to visu atceros tā, it kā tās šausmas būtu notikušas vakar. Visos sīkumos. Un drīz jau atkal būs jāiet uz vietu, kur neviens neiet no brīva prāta. Tā negribās tur viesoties, ka visu laiku to atlieku un atlieku.
Balsis galvā un aiz tās: Anathema- Temporary peace