Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Mani laikam nevar laist iekšā bibliotekā, vienalga, vajag vai nevajag, kaut ko vienmēr savācu lasīt. Pat tad, kad esmu nospriedusi, ka mājās tādu grāmatu, ko gribas izlasīt ir pietiekami daudz, lai neko uz mājām kādu laiciņu vairs nenestu. Bet, nē, tomēr ņemu un atnesu. Šoreiz Anne Rice "The Vampire Lestat".