Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Par šodienu nav nekā īsti sakarīga, ko teikt, jo šodiena ir rītdienas gaidās. :)
No rīta, kā jau tas ir pēdējā laikā ierasts- superīgi draņķīgs, garstāvoklis, kas nomierinājās tikai pēc "Lepnuma un aizspriedumu" noskatīšanās un pusdienu apēšanas.