| Sapnis ar dzīvniekiem un Tarantīno elementiem :) | 03:10 pm |
|---|
|
Laikam esmu skatījusies un pārskatījusies Tarantīno filmas. Par to arī vēsta mans sapnis, kurā es peldēju pa jūru uz kaut kāda balta plastmasas gabala, kas mazliet izskatījās pēc saldējuma kastītes. Pa ūdens virsmu man tuvojās tikpat balta automašīna, apstājusies pie manis, tā līdz pusei iegrima ūdenī. Tur bija kaut kāds cilvēks, es centos tikt iekšā, bet tad kaut kā izdomāju, ka labāk to mašīnu ir pavisam nogremdēt, jo tā tajā tiekšā tikšot gaiss (Ir nu gan loģika!!!), un tā atkal varēs pacelties virs ūdens virsmas. Tā arī izdarīju un, kā par brīnumu, mans pareģojums piepildījās. Tā nu aizbraucām krastā. Apgūlos smiltiņās. Apkārt bija kaut kādi cilvēki, kurus es it kā pazinu un it kā nepazinu, bet, ar kuriem visai draudzīgi par kaut ko runājos.Visi sāka pievērst uzmanību kaut kādam milzu ronim, kurš peldēja uz krastu, tas ronis izkāpa krastā, nostājās uz pakaļpleznām un sāka apšaudīties, es kaut ko sāku runāt, ka mums nekādu ieroču nav, nav jēgas mūs šaut, viņš nošāva kaut kādu džekiņu, kas stāvēja man priekšā un iebrida atpakaļ jūrā. Tas džekiņš gan nomira, gan nenomira, katrā ziņā, viņš it kā bija miris, bet es ar viņu runājos. Vēl varēja redzēt, kā tas ronis aizpeld, pēkšņi viņš pārvērtās par milzu leduslāci ar nagiem kā zobeniem, viņam blakus uzradās kaut kāds plēsīgais dinozaurs. Es nevarēju pakustēties, bet viņi man nāca virsū.Paslēpos krūmos, kur bija kaut kādi cilvēciņi, kas izskatījās pēc zariem un, ar kuriem man bija kaut kāda radniecība.Tad es sāku skriet, ieskrēju kaut kādā vidē, kas bija gan mežs, gan pilsēta, satiku L, sāku viņai par to visu stāstīt, uzskrējām augšā kaut kādā milzu kāpā, lai saplūstu ar apkārtni, jo mūsu drēbes bija tādās pašās krāsās kā tur augošās sūnas un vizbulītes. Skrienot pa kāpu nonācām uz kaut kādas ielas, kur bija dabas muzejs, nolēmām to visu pastāstīt tur strādājošiem cilvēkiem. Iegājām iekšā un satikām tur kaut kādu vīrieti, kurš stāstīja, ka esot atdzīvojušies un aizbēguši kaut kādi eksponāti. Tas vīrietis mums iznāca līdzi ārā un sāka piesieties. L pārvērtās par G. Tas vīrietis aizgāja prom. Apkārtne bija mainījusies un atgādināja Zolitūdi. Ar G runājām par šī vīrieša dīvaino uzvedību. Izgājām caur divām mājām. G pārvērtās par K. Tur bija daudz suņubūdu ar kaķu attēliem un rotaļu laukums, kur bija attēlots dažādos varientos, kā kaķis ķer peli. Atcerējos to, ka it kā bērnībā esmu tur spēlējusies. Tad arī pamodos.
|
|
|