Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Gribas slinkot un laisties pa skaņām kā pa slidkalniņiem, bet kaut kā jāpiespiežas ķerties pie rīkles lielajam Vilam, Waffen SS, kā arī renesanses mākslinieku darbiem... Bet tagad tikai laisties, lidot, lidot... Kaut kur bezgalībā. Tur, kur ne putni, ne kosmosa kuģi nespēj aizlidot, kur ir tikai karsts vai auksts un nav nekā pa vidam.