|
Vakarvakars ik pa brīdim smaržoja pēc vasaras. Tāda dīvaina smarža. It kā pēc ūdens, vēja un zāles.
|
|
Man vairs tā zīmoga nav, uz mani vairs tas zīmogs neattiecas, es pat viņu nekad neesmu nomazgājusi, kāpēc man būtu jāizliekas, ka tas man kaut ko nozīmētu? Tāpēc, ka citi grib mani ar to redzēt? Tāpēc, ka nevar samierināties, ka ir izaugusi paaudze bez tā zīmoga (Varbūt, ka ar citiem zīmogiem, bet bez tā konkrētā)?
_______________________________________________
Es domāju, ka viņi būs mācījušies kaut ko, bet ir cilvēki, kas nekad neko neiemācās. Aplis ir noslēdzies.
Bet sāp tik un tā.
Lai ko arī censtos sev iegalvot.
Sirds ir spītīga lieta. Pēc vella. Balsis galvā un aiz tās: Placebo- 20th century boy |