Dance me to the end of love - March 18th, 2008

About March 18th, 2008

Vilkači un kāju nociršana03:01 pm
Sapņoju, ka man un manai pamatskolas biedrenei Li ir kopīgs džeks un, ka tas visiem šķiet gluži normāli un notiek gluži atklāti, pat ne kā mīlas trijstūris, bet gan kā vienkārši trio pāra vietā. Li pēkšņi pārvērtās par vecu raganu.Tālāk sapnī skatījos pa logu vietā, kas it kā bija mana bijusī vidusskola, bet kur apkārtne izskatījās pavisam savādāka, turklāt blakus bija uzcelts kaut kāds bērnunams ar sarkanīgu ķieģeļu sienu un daudziem tumšā stikla logiem, tam blakus bija sakņudārzs, pa kuru darbojās un cītīgi ravēja vilkacis, kurš izskatījās pēc milzīga rotaļu sunīša. Viņš pēkšņi mani pamanīja.Istaba bija kļuvusi par pagrabu. Viņš centās tikt iekšā pa logu un ar nazi gandrīz sašķaidīja koka rāmi, bet es turēju ciet. Kaut kā sanāca tā, ka man kājas bija laukā pa to pagraba lodziņu, kaut gan tas lodziņš pagrabā bija pie pašiem griestiem, vilkacis to pamanīja, paņēma cirvi un sāka man cirst nost kājas to pamatojot, ka šis ir uzzinājis, ka man tikšot dota kaut kāda viņprāt kaitīga vitamīnu kūre un, jo mazāk man būšot, kam pieritēt ar vitaminizētajām asinīm, jo labāk. Tā arī neatceros, vai man tās kājas tika nocirstas vai nē. Tālāk es skraidīju apkārt ar kaut kādu kažoku un tikai pie vilciena pārbrauktuves sapratu, ka tas nemaz nav mans, pagriezos un sāku iet atpakaļ, visas mašīnas sastinga, varēja dzirdēt, kā nāk vilciens, es centos tikt pāri, taču sliežu kļuva arvien vairāk un vairāk. Pēkšņi nonācu kojām līdzīgā iestādījumā, kur arī to kažoku atstāju. Tālākais turpinājās ēkas ārpusē. Ziemu bija nomainījusi vasara. Tur bija kaut kādi autobusi. Sēdēju ratiņkrēslā, jo man nebija kāju, bet man tas nelikās svarīgi. Pamanīju kaut kādu blondīni ar kruķiem, sapratu, ka tā ir Li, sākām strīdēties, Li sāka raudāt par savām kājām. Sapnis pārtraucās, sāku sapņot par garmatainu japāņu meitenīti nāriņas tērpā un baltām botām kājās, kas stāvus lidinājās starp milzīgiem, pelēkiem debesskrāpjiem un dzīvu e- mail, ko saņēmu no tā vilkača saimnieka. Pa e- mail`u lēkāja dzīvi zaķi, kuri meklēja burkānus. Tā bija atvainošanās par viņa vilkača briesmīgo uzvedību un manu kāju nociršanu.
Balsis galvā un aiz tās: Ciltn Mansell- Requiem of a dream (Orchestra version)
Tags:
Top of Page Powered by Sviesta Ciba