Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Biju uz to flashmob vai kā nu viņu tur sauca centrālajā stacijā. Pārāk daudz cilvēku, izskatījās vairāk nevis pēc kaut kā nejauša, bet gan pēc mītiņa. Un, kad es uz piecām minūtēm sastingu, man kaut kāds ārzemnieks sāka sist knipjus gar acīm, par ko man sāka nākt smiekli (Gan jau, ka viņi nesaprata, kas notiek). Bet tā jau būtu ok, tikai nebija vietas "brīvajai kustībai", kurā sastingt. :)