Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Šodien biju pie I, kur nodevāmies Livonijas hronikām un kanēļa tējai (Kam ir karstvīna piegarša). Mājās braucu pa maršrutu, pa kuru agrāk braucu mājās no skolas, kad tur vēl gāju. Un tieši tajā laikā, kad beidzas stundas. Bija tā mazliet jocīgi...It kā no tagadnes es pēkšņi būtu iesviesta pagātnē.