| February 7th, 2008 |
| Smadzenes, smadzenes, smadzenes... | 02:38 pm |
|---|
|
Solās būt vnk "apburbuļojošs" piektdienas vakars, kamēr visi citi normāli cilvēki ies izklaidēties, ko darīs Traksaule? Traksaule pavadīs saturīgu laiku LNB kopā ar Vartberges Hermani un viņa Livonijas hroniku, dziesmu par Rolandu Oksfordas variantā, latviešu tautas pasakām un teikām P.Šmita sakārtojumā (13.sēj.) un J. Kursītes "Latviešu folkloru mīta spogulī", jo šodien, lai cik arī savlaicīgi tas nebūtu, vai nu to grāmatu bibliotekās nav, vai arī tās ir izķertas. Un joks jau tāds, ka tas viss jāizlasa apm. 2 nedēļu laikā (Ieskaitot vēl Atskaņu hroniku, Indriķa hroniku un Dantes Dievišķo komēdiju).
Un biju domājusi, ka vismaz pēc sesijas būs kāds laiks, kad tik daudz nebūs jāmācās. Kāds naivums!!!:)Semināri divas reizes nedēļā, turklāt tādos priekšmetos kā folkloras teorija, latvijas vēsture un historiogrāfija, mākslas vēsture un pasaules literatūras vēsture. Un visos šajos priekšmetos uzdod "jauki" daudz. Nekas, man vismaz interesē tas, ko es studēju (+/-), ja neinteresētu, tad būtu daudz trakāk. Un saprotu, ka agrāk esmu krietni vien maldījusies apgalvodama, ka par kultūru un mākslu visu jau zinu, ja es visu jau zinātu, tad nebūtu iespējas zināt vēl vairāk.
Tomēr pašlaik ir tā, ka, jo vairāk zinu, jo vairāk manī rodas skepticisma un jo vairāk kļūdas es viskautkur pamanu.
Varētu šķist, ka es nedaru neko citu, kā tikai mācos. Tā nav, taču man tas ir diezgan svarīgi, jo es gribu kaut ko sasniegt, kaut kas būt. Mjā, no vienas puses, tas ir muļķīgi, jo es pazinos, ka tik un tā es kaut kas jau esmu, jo es gluži vienkārši nevaru būt nekas, es eksistēju, tāpēc es nevaru neeksistēt.Un es nezinu, kāpēc man visu laiku sevi kaut kur vajag pierādīt, it kā es pati sev nebūtu gana vērtīga. Un nezinu, kāpēc man visu laiku ir jāizvirza sev jauni un jauni mērķi. Nezinu...
I`m feeding of hunger...Balsis galvā un aiz tās: Blonde redhead- Misery is a butterfly |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |