Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Sapņoju par celulītu (iuuuu) un par vienu savu pamatskolas biedreni, kuru neesmu redzējusi vairāk nekā gadu un, kura ir mainījusies uz slikto pusi (Kad ar viņu reizēm ir sanācis komunicēt, pat mute paliek vaļā, kas tur nāk ārā). Mjāaaa...