Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Sāp spranda un ir mistisks nelabums. Skaisti... Neparko nevar koncentrēties uz latviešu literatūras vēsturi, kaut mutiskais eksāmens jau rīt. Vispār, visu jau zinu, tikai pašlaik liekas, ka galvā ir tukšums.