Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Jautri ir noskatīties, kā cilvēki, kuri man ir vienaldzīgi vai vismaz ne tik nozīmīgi, lai kļūtu man svarīgi un, lai es par viņiem uztrauktos, paši sev nezinot, izdara man pakalpojumus un domā, ka tādejādi man ieriebj :D
Bet patiesībā man pat ne pirkstiņš nav jāpakustina, lai izdarītu to, ko sen jau gribēju izdarīt, jo viņi to paši izdara manā vietā :)
Balsis galvā un aiz tās: Preternatural- The scarecrow field