Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Sapņoju par klīšanu pa Vecrīgu, sniegu, dīvainām un neredzētām ielām, mašīnām, kas apšļāc no galvas, līdz kājām un klauniem, ar kuriem es sāku mētāt bumbiņas aiz Pēterbaznīcas.