Sajūtas, kuras nevar aprakstīt, kurām vārdi ir par mazu, lai tajos ietilptu... Elpa, smarža, nejaušs smaids, lietus, kas laiza ādu un sašķīst gar rūtīm, smiekli, stikla šķindoņa, čuksti, apģērba čaukstoņa, tumsa...
Tas nu beidzot ir izdarīts!!! [Sit sev pa plecu] Vakar drastiski pieveicu abas gada ūberesejas, brīnums, kā man vēl Ramanis un Stenders murgos nerādās, kaut gan esmu pilnīgi pārliecināta, ka šos vārdus negribēšu dzirdēt tuvākos 10, ja ne 20 gadus.
Un vēl vakar man ienāca prātā, ka man pār pasauli varētu valdīt nevis ābolu smarža (Kā Čakam), bet gan mandarīnu smarža, jo, kad saspringti domāju, tad visu laiku kaut ko ēdu.Pēdējā laikā tie ir mandarīni.